Reāllaika noslodze: no krīzes laika skaitīšanas līdz ikdienas apmeklētāju komfortam

Reāllaika noslodze ir cilvēku skaits telpā tieši tagad. Sensori pie durvīm vai vārtiem skaita katru ieeju un izeju, un pašreizējais kopskaits ir ieejas mīnus izejas. Operatori to izmanto, lai nepārsniegtu ietilpības limitu, nosūtītu personālu tur, kur zona piepildās, un plānotu darba laiku un pasākumus.

Īsumā

• Sensori pie durvīm vai vārtiem uztur pašreizējo skaitu (ieejas mīnus izejas), un tas parāda, cik cilvēku telpā ir tieši tagad.
• Skaitīšana ar Wi-Fi parāda klātbūtni visā telpā un to, kā tā dienas gaitā pieaug un sarūk.
• Ietilpības ierobežojumi 2020. un 2021. gadā ieviesa skaitītājus daudzās vietās, un daudzi operatori tos paturēja personāla plānošanai un apmeklētāju komfortam.
• Arēnas, transporta mezgli un zāles vadītāji izmanto šo rādītāju, lai novirzītu cilvēku plūsmas, laikus pamanītu rindas un plānotu personālu atbilstoši pieprasījumam.
• Cilvēku skaits nav personas dati, taču tas, ko sistēma uztver, var būt, tāpēc jautājiet, ko tā uztver un saglabā.

Kuras skaitīšanas metodes var dot reāllaika noslodzes rādītāju?

Reāllaika rādītāju dod sensori, kas mēra konkrētā punktā: griestos uzstādīti 3D apmeklētāju skaitītāji, AI kameras, LiDAR sensori un, pie ieejām, kur skaitam jābūt precīzam, Xovis 3D sensori. Katru cilvēku, kas šķērso līniju, saskaita kā ienākušu vai izgājušu, tāpēc kopskaits mainās līdz ar cilvēku ierašanos un aiziešanu.

Skaitīšana ar Wi-Fi piemērota lielākām un izkliedētākām vietām. Tā parāda, cik cilvēku telpā atrodas un kā šis skaits dienas gaitā pieaug vai sarūk. Reāllaika rādītājam pie konkrētām durvīm vajadzīgs sensors blakus tām.

Skaitļus var rādīt informācijas panelī (dashboard), attēlot kā visas teritorijas noslodzes karti vadības telpā vai nodot plašākai analītikas sistēmai. Brīdinājumi par sliekšņa pārsniegšanu darbojas gandrīz reāllaikā ar papildmoduli Crowd Alert. Rezultāts ir pilnībā apkopots, un tas der gan ikdienas darbam, gan datu aizsardzībai. Rādītājs pasaka, ka zonā B ir 47 cilvēki, un neko par to, kas viņi ir.

Vai noslodzes skaitīšana joprojām ir vērta, ja ietilpības ierobežojumu vairs nav?

Daudzi operatori uzskata, ka ir. Kad ietilpības prasības atcēla, ievērojama daļa no viņiem sistēmas paturēja, lai gan vairs nebija likumā noteikta maksimuma, kas jāievēro. Viņi izmantoja datus personāla plānošanai un lai redzētu, kur un kad ēkā ir pārāk daudz cilvēku, vēl pirms saņemta sūdzība, kuras ieejas veido sastrēgumus un kurš kafejnīcas stūris pusdienu laikā stāv tukšs.

Daudzas no šīm sistēmām uzstādīja 2020. gadā, kad visu nozaru vietām vajadzēja zināt, cik cilvēku iekšā ir tieši tagad, un ar aptuvenu skaitli vai biļešu skaitu nepietika, lai pamatotu likumā noteiktā ietilpības limita ievērošanu. Skaitīšanas aprīkojums, kas iepriekš bija patīkams papildinājums, gandrīz vienā naktī kļuva par infrastruktūru. Pirms tam noslodzi mērīja galvenokārt tur, kur ietilpība bija vissvarīgākā: arēnās, koncertzālēs, stadionos un dažos transporta mezglos. Ierobežojumi to ienesa mazumtirdzniecībā, muzejos, bibliotēkās, valsts iestāžu ēkās un visur citur, kur tika ierobežota pulcēšanās telpās. Vairumā gadījumu tehnoloģija jau bija nobriedusi, tāpēc pārmaiņa bija tajā, cik ātri to ieviesa un cik daudzās nozarēs.

Blīvums ir viens no noteicošākajiem faktoriem apmeklētāju apmierinātībā, gan uz labo, gan uz slikto pusi. Drūzma ietekmē apmeklējuma sajūtu: pētījumi par drūzmēšanos mazumtirdzniecībā rāda, ka šaura telpa mazina apmierinātību, bet dzīva, rosīga atmosfēra to var palielināt. Apmeklētājs, kas ierodas tirdzniecības centrā un sestdienas pusdienlaikā to atrod negaidīti pārpildītu, ne vienmēr aiziet, taču tas iekrāso visu apmeklējumu. Ja tas pats tirdzniecības centrs šķiet labi pārvaldīts un nav pārāk pārpildīts, apmeklētāji tajā, visticamāk, paliek ilgāk. Brīdinājums pie 80 % no komfortabla blīvuma sliekšņa ir noderīgāks nekā sūdzība pie 110 %.

Kā operatori izmanto reāllaika noslodzi ietilpības pārvaldībai?

Operatori to izmanto, lai redzētu spiediena pieaugumu un rīkotos: novirzītu cilvēku plūsmu, atvērtu vēl vienu joslu vai nodrošinātu, ka vietā nav vairāk cilvēku, nekā tā var droši uzņemt.

Arēnas un pasākumu vietas izmanto noslodzi pa zonām, lai pārdalītu cilvēkus, pirms spiediens pieaug konkrētā vietā, piemēram, vestibilā, pie vārtiem vai bāra rindā, un personāls var rīkoties, pirms problēmu pamana viesi.

Transporta termināļos (lidostās, dzelzceļa stacijās, prāmju ostās) plūsmai vienmēr ir bijuši stingri darbības ierobežojumi. Noslodzes dati no drošības rīka ir kļuvuši par pieredzes rīku. Tie palīdz dinamiskajai navigācijai, parāda operatoriem, kad pie drošības kontroles joslas vai reģistrācijas galda veidojas rinda, un nodod datus pasažieru informācijas displejiem, kas ceļotājiem rāda ēkas pašreizējo stāvokli. Rindas veidošanos ir svarīgi pamanīt laikus, jo garas rindas ir tas, ko pasažieri pamana un atceras.

Veikala vai pasākumu vietas zālē kāda zona var būt noslogotāka nekā parasti, jo notiek akcija, ārā līst vai ieradusies skolēnu grupa. Skaits dod zāles vadītājiem pamatu lēmumam, kur nosūtīt pieejamo personālu.

Mēnešu gaitā skaitījumi veido pārskatu par to, kā noslodze mainās pa stundām, dienām, nedēļām un sezonām visās mērītajās zonās. Ar šādu pārskatu lēmumus par personālu, darba laiku un pasākumu plānošanu var pamatot.

Vai varam apmeklētājiem parādīt, cik daudz cilvēku ir tieši tagad?

Dažas vietas to jau dara. Tās publicē pašreizējo noslodzi displejā pie ieejas vai savā tīmekļvietnē, piemēram, kā zaļu, dzeltenu vai sarkanu signālu, kas nozīmē „mierīgi”, „daudz cilvēku” vai „pilns”. Apmeklētāji var izvēlēties ierašanās laiku, un tas var mazināt drūzmēšanos pīķa stundās. Rādītājs ir tas pats skaits, kas nonāk informācijas panelī un API. Bumbee Labs var piegādāt pašu displeju vai nodot rādītāju caur API vietas pašas ekrāniem un tīmekļvietnei.

Publicējot rādītāju, operators arī parāda, ka apmeklētāju komfortu uztver nopietni. Vairums vietu joprojām nesaka apmeklētājiem, ka tās šobrīd ir noslogotas par 60 % un pēc stundas būs mierīgāk.

Vai noslogota zona ir populāra vieta vai sastrēguma punkts?

Tas atkarīgs no tā, cik ilgi cilvēki tur paliek. Noslodze jebkurā brīdī ir atkarīga no tā, cik cilvēku ierodas un cik ilgi katrs uzturas, tāpēc telpā ar pastāvīgi augstu noslodzi var būt vai nu liela plūsma, vai apmeklētāji, kas tur uzturas ilgi. Šīm divām problēmām vajadzīgi atšķirīgi risinājumi.

Apvienojot cilvēku skaitu ar uzturēšanās laika analīzi, ko ļauj veikt dati par pārvietošanās ceļiem, operatori redz abas dimensijas. Zona ar augstu noslodzi un ilgu uzturēšanās laiku var būt populārs galamērķis, kam vajadzīga lielāka ietilpība. Zona ar augstu noslodzi un īsu uzturēšanās laiku var būt sastrēguma vieta, kas kavē cilvēku kustību.

Vai apmeklētāju skaitīšana noslodzes noteikšanai ietver personas datus?

Cilvēku skaits nav personas dati, taču tas, ko sistēma uztver, var būt. Rādītājs „šajā zonā ir 23 cilvēki” neko nepasaka par to, kas viņi ir, tāpēc par jebkuru noslodzes sistēmu jāuzdod jautājums, ko tā uztver un saglabā ceļā uz šo skaitli. Kamera, kas analizē video uz vietas un izdod tikai skaitu, līdz tam tomēr strādā ar attēliem, un ierakstu sistēma saglabā liecības par to, kas bija klāt.

Bumbee Labs sniedz anonīmu, apkopotu statistiku: neviens cilvēks netiek izsekots, neviens attēls netiek saglabāts, un neviens vārds vai ierīces identifikators netiek sasaistīts ar pārvietošanos. Pēc šāda standarta jāvērtē jebkura noslodzes sistēma.

Bumbee Labs ir uzņēmums, kas izstrādājis vienīgo apmeklētāju skaitīšanas metodi Eiropā, ko apstiprinājusi datu aizsardzības uzraudzības iestāde.

Avoti

• Blut, M., & Iyer, G. R. (2020). Consequences of perceived crowding: A meta-analytical perspective. Journal of Retailing, 96(3), 362–382. https://doi.org/10.1016/j.jretai.2019.11.007