Ieskati

Mazāk stundu, tikpat daudz pircēju: ko pētījumi saka par personāla trūkumu veikalā

Kad darbaspēka izmaksas aug, veikala darba stundas parasti samazina pirmās. Operāciju pētījumi rāda, ka maksimuma laikā atņemta stunda izmaksā vairāk nekā klusā brīdī atņemta, un šī cena katrā veikalā ir citāda.

5 min lasīšanai

Viena pārdevēja pie kases, kamēr pārpildītā apģērbu veikalā veidojas rinda
Šajā lapā
  1. gada februārī British Retail Consortium jautāja mazumtirdzniecības finanšu direktoriem, kā viņi plāno tikt galā ar augošajām darbaspēka izmaksām. Vairāk nekā puse atbildēja, ka nākamā gada laikā samazinās darbinieku stundas un virsstundas. 84 procentiem aptaujāto darbaspēka izmaksas bija kļuvušas par vienu no trim lielākajām bažām, lai gan iepriekšējā jūlijā šis īpatsvars bija 21 procents. Arī citos tirgos tirgotāji rēķina to pašu: algas aug, pārdošana neseko līdzi, un veikala darba stundas ir izmaksu pozīcija, ko var mainīt visātrāk.

Operāciju pētniecībā jau vairāk nekā desmit gadus pēta šaurāku jautājumu. Ja stundas ir jāsamazina, tad kuras un kuros veikalos?

Personāla trūkums slēpjas maksimuma stundās

Pārdošanas datos personāla trūkumu ir grūti saskatīt. Veikals, kurā pulksten 17 zālē bija par maz darbinieku, tik un tā reģistrē veikto pārdošanu, bet apmeklētāji, kuri aizgāja neapkalpoti, kasē neatstāj nekādas pēdas.

Vidya Mani, Saravanan Kesavan un Jayashankar Swaminathan šo problēmu risināja, apvienojot trīs stundas datu rindas no 41 lielas mazumtirdzniecības ķēdes veikala: apmeklētību, pārdošanu un darba stundas. Ar rindu teorijā balstītu modeli viņi katram veikalam aprēķināja etalona personāla līmeni un salīdzināja to ar faktiski ieplānoto. Visos 41 veikalā trīs stundu maksimuma periodā sistemātiski trūka personāla, un autori secināja, ka šī trūkuma novēršana varētu būtiski palielināt gan pārdošanu, gan rentabilitāti. Daļu no starpības izskaidroja prognožu kļūdas un grafiku sastādīšanas ierobežojumi.

Ja maksimuma laikā personāla trūkst jau tagad, vienmērīgs samazinājums visur atņem stundas tieši tam periodam, kurā tās nopelna visvairāk.

Vairāk apmeklētāju automātiski nenozīmē lielāku pārdošanu

Agrākā pētījumā Olga Perdikaki un tie paši divi līdzautori ar apģērbu ķēdes datiem sadalīja pārdošanu divās daļās: konversijas līmenī (darījumi uz vienu apmeklētāju) un pirkuma groza vērtībā. Pārdošana auga līdz ar apmeklētību, taču ar dilstošu atdevi, un personāla līmenis ietekmēja, cik liela daļa papildu apmeklētāju pārvērtās pārdošanā. Apmeklētībai augot, konversija kritās. Zemāka konversija bija saistīta arī ar vājāku apmeklētības pieaugumu vēlāk, kas liek domāt, ka neapkalpoti apmeklētāji retāk atgriežas.

Tā ir praktiska brīdinājuma zīme. Ja konversija krītas nedēļas noslogotākajās stundās, veikals, visticamāk, zaudē apmeklētājus, lai ko arī rādītu kopējā pārdošana. Apmeklētība un pārdošana stāsta dažādus stāstus, un personāla pietiekamība kļūst redzama tieši atšķirībā starp tām.

Viena un tā pati stunda dažos veikalos ir vērtīgāka

Daudzas ķēdes nosaka darbaspēka budžetu proporcionāli prognozētajai pārdošanai. Marshall Fisher, Santiago Gallino un Serguei Netessine šo noteikumu apšaubīja. Sadarbībā ar lielu specializēto veikalu ķēdi viņi novērtēja, kā ieņēmumi katrā veikalā reaģēja uz personāla daudzumu, izmantojot nejaušas atšķirības starp plānotajām un faktiskajām darba stundām. Pēc tam katram veikalam noteiktos personāla līmeņus ieviesa praksē, un 168 veikalos sešu mēnešu laikā ieņēmumi pieauga par 4,5 %.

Darbaspēka ietekme uz ieņēmumiem dažādos veikalos būtiski atšķīrās un bija vislielākā tur, kur potenciālais pieprasījums bija augsts, konkurents atradās tuvu un veikala vadītājs bija pieredzējis. Tāpēc vienmērīgs desmit procentu samazinājums katrā veikalā dažādiem veikaliem izmaksā ļoti atšķirīgi.

Tomēr katram maksimumam nav jādzenas pakaļ

Divi pētījumi nosaka robežas tam, cik cieši darba grafikam vajadzētu sekot apmeklētības līknei.

Kesavan, Bradley Staats un Wendell Gilland pētīja divu gadu datus no 445 veikaliem. Starp pagaidu vai nepilna laika darbinieku īpatsvaru un pārdošanu un peļņu bija apgrieztas U formas sakarība: zināma elastība palīdzēja, pārāk liela kaitēja.

Uzņēmumā Gap Kesavan un kolēģi veica randomizētu lauka eksperimentu 28 veikalos Sanfrancisko un Čikāgā. Grafikus padarīja konsekventākus, paredzamākus un pietiekamākus, un darbinieki ieguva lielāku teikšanu pār tiem. Veikalu produktivitāte pieauga par 5,1 %: pārdošana palielinājās par 3,3 %, bet darba stundu kļuva par 1,8 % mazāk. Autori efektu skaidro ar labāku darba izpildi veikalā. Darbs veikalā ir prasīgs, un grafiks, kas mainās katru nedēļu, palielina slodzi.

Ko pētījumi rāda kopā

Pētījumi runā pret to, ka visur samazina vienādu stundu daļu. Stundas labāk vispirms pārvietot un tikai tad atņemt, jo maksimuma stundās personāla trūkums izmaksā visvairāk, bet klusajās stundās algu izmaksas ir visvieglāk atgūt. Samazinājumi labāk izdodas, ja par tiem lemj katram veikalam atsevišķi, jo viena un tā pati darba stunda dažos veikalos nopelna vairāk nekā citos. Stabils grafiks var segt klusās stundas, bet elastību plāno ap atkārtotiem maksimumiem, nevis pēc katras jaunas prognozes. Konversijas kritums noslogotākajās stundās ir skaidrākā pazīme, ka samazinājums ir aizgājis par tālu.

Ar vēsturiskiem apmeklētības datiem var tikt tālu. Pētījumā par apģērbu ķēdi Hsiao-Hui Chuang, Rogelio Oliva un Olga Perdikaki izveidoja noteikumu, kas darba stundas noteica pēc iepriekšējās apmeklētības. Simulācijās tas stabilas apmeklētības gadījumā nonāca 0,5 % robežās no peļņas, kas būtu iespējama ar pilnīgu informāciju par apmeklētību, un 2,5 % robežās, ja apmeklētība stipri svārstījās.

Apmeklētāji blakus darba stundām

Visi šie pētījumi balstās uz vieniem un tiem pašiem datiem: apmeklētāju skaits un darba stundas pa stundām līdzās, katrā veikalā atsevišķi. Lielākajai daļai tirgotāju ir dati par darba stundām un pārdošanu, bet nav datu par apmeklētājiem.

Anonīma apmeklētāju skaitīšana aizpilda šo robu. Ja katram veikalam ir apmeklētāju skaits pa stundām, kļūst redzama darbinieku un apmeklētāju attiecība, atkārtotie maksimumi atšķiras no vienreizējiem lēcieniem, un grafika izmaiņu ietekmi var pārbaudīt jau nākamajā nedēļā. Darba grafiku plānošana pēc veikala apmeklētības parāda, kā tas darbojas praksē, un apmeklētības nedēļas ritms aplūko likumsakarību, kas slēpjas aiz darba grafika. Mērījumos izmanto anonīmu, apkopotu statistiku un metodi, ko apstiprinājusi datu aizsardzības uzraudzības iestāde.

Avoti

  • Mani, V., Kesavan, S., & Swaminathan, J. M. (2015). Estimating the impact of understaffing on sales and profitability in retail stores. Production and Operations Management, 24(2), 201–218. https://doi.org/10.1111/poms.12237
  • Perdikaki, O., Kesavan, S., & Swaminathan, J. M. (2012). Effect of traffic on sales and conversion rates of retail stores. Manufacturing & Service Operations Management, 14(1), 145–162. https://doi.org/10.1287/msom.1110.0356
  • Fisher, M., Gallino, S., & Netessine, S. (2021). Setting retail staffing levels: A methodology validated with implementation. Manufacturing & Service Operations Management, 23(6), 1562–1579. https://doi.org/10.1287/msom.2020.0917
  • Kesavan, S., Staats, B. R., & Gilland, W. (2014). Volume flexibility in services: The costs and benefits of flexible labor resources. Management Science, 60(8), 1884–1906. https://doi.org/10.1287/mnsc.2013.1844
  • Kesavan, S., Lambert, S. J., Williams, J. C., & Pendem, P. K. (2022). Doing well by doing good: Improving retail store performance with responsible scheduling practices at the Gap, Inc. Management Science, 68(11), 7818–7836. https://doi.org/10.1287/mnsc.2021.4291
  • Chuang, H. H.-C., Oliva, R., & Perdikaki, O. (2016). Traffic-based labor planning in retail stores. Production and Operations Management, 25(1), 96–113. https://doi.org/10.1111/poms.12403
  • British Retail Consortium aptauja mazumtirdzniecības finanšu direktoru vidū, 2026. gada februāris, kā ziņoja Retail Gazette. https://www.retailgazette.co.uk/blog/2026/02/staffing-cull-on-the-horizon-for-brc

Vēlaties redzēt, kā tas izskatītos Jūsu vietā?

Pieteikt demonstrāciju Skatiet, kādus datus Jūs saņemat

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai personāla trūkums veikalā tiešām samazina pārdošanu?

Pētījumi saka, ka jā, un visvairāk maksimuma stundās. Pētījumā par 41 vienas mazumtirdzniecības ķēdes veikalu tika apvienoti stundas dati par apmeklētību, pārdošanu un darba stundām. Visos veikalos trīs stundu maksimuma laikā sistemātiski trūka personāla, un šī trūkuma novēršana palielinātu gan pārdošanu, gan peļņu. Vissvarīgākās ir tās stundas, kad apmeklētāju ir visvairāk.

Vai personāla skaitam jāseko apmeklētībai stundu pa stundai?

Personāla saskaņošana ar apmeklētību palīdz, taču pētījumi rāda arī robežas. 445 veikalu pētījumā pārāk liela pagaidu un nepilna laika darbinieku daļa bija saistīta ar mazāku pārdošanu un peļņu, un randomizēts eksperiments uzņēmumā Gap parādīja, ka stabilāki un paredzamāki grafiki paaugstināja veikalu produktivitāti. Praksē der stabils pamata grafiks, kas sedz klusās stundas, un plānota elastība atkārtotajiem maksimumiem.

Kāpēc personāla skaitu nenoteikt vienkārši pēc prognozētās pārdošanas?

Tāpēc, ka viena un tā pati darba stunda dažādos veikalos ir dažādi vērta. Pētījumā, kurā 168 veikalos ieviesa katram veikalam noteiktus personāla līmeņus, darbaspēka ietekme uz ieņēmumiem būtiski atšķīrās. Tā bija vislielākā veikalos ar augstu potenciālo pieprasījumu, tuvu konkurentu un pieredzējušu vadītāju. Vienots noteikums visiem veikaliem dažos atstāj ieņēmumus neiegūtus, bet citos izšķiež algu izmaksas.

Kādi dati vajadzīgi, lai redzētu, kur trūkst stundu?

Apmeklētāju skaits un darba stundas pa stundām līdzās, katram veikalam atsevišķi. Ar pārdošanas datiem vien to neredz, jo kase reģistrē tikai tos apmeklētājus, kuri pirka. Apmeklētības dati rāda arī tos, kuri ienāca un aizgāja bez pirkuma, un tieši viņu vidū slēpjas personāla trūkums.

Salīdziniet maksimuma stundas ar darba grafiku

Piesakiet 30 minūšu demonstrāciju un redziet, kā stundas apmeklētības dati parāda, kur darba stundas un apmeklētāji nesakrīt.

Pieteikt demonstrāciju